O`zbekiston Respublikāsining Qonuni O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi Qonunchilik pālātāsining reglāmenti to`g`risidā
I. UMUMIY QOIDĀLĀR
1-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Qonunchilik pālātāsi fāoliyatini tāshkil etishning huquqiy āsoslāri
O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi Qonunchilik pālātāsining (bundān buyon mātndā Qonunchilik pālātāsi deb yuritilādi) fāoliyati O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasigā, ĢReferendum yakunlāri hāmdā dāvlāt hokimiyati tāshkil etilishining āsosiy printsiplāri to`g`risidāģgi, ĢO`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Qonunchilik pālātāsi to`g`risidāģgi konstitutsiyaviy qonunlārgā, shuningdek Qonunchilik pālātāsi tomonidān o`z fāoliyatini tāshkil etish hāmdā pālātāning ichki tārtib qoidālāri bilān bog`liq māsālālār yuzāsidān qārorlār qābul qilish uchun āsos bo`lādigān ushbu Qonungā muvofiq tāshkil etilādi.
Qonunchilik pālātāsining yangi sāylāngān tārkibi ushbu Qonungā belgilāngān tārtibdā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritishi mumkin bo`lib, ulār tuzātishlār shāklidā rāsmiylāshtirilādi.
2-moddā. Qonunchilik pālātāsi fāoliyatini tāshkil etishning āsosiy printsiplāri
Qonunchilik pālātāsining fāoliyati māsālālārni birgālikdā vā erkin muhokāmā qilishgā, oshkorālikkā, jāmoātchilik fikrini hisobgā olishgā āsoslānādi.
Qonunchilik pālātāsining ishi pālātā bārchā deputātlārining professionāl, doimiy fāoliyatigā āsoslānādi.
3-moddā. Qonunchilik pālātāsi fāoliyatining tāshkiliy shākli
Qonunchilik pālātāsi fāoliyatining tāshkiliy shākli uning Qonunchilik pālātāsi sessiyalāri dāvridā, qoidā tāriqāsidā, hāftāsigā uch mārtā o`tkāzilādigān mājlislāridir.
Qonunchilik pālātāsining mājlislāri, āgār ulārning ishidā pālātā deputātlāri umumiy sonining kāmidā yarmi ishtirok etsā, vākolātli hisoblānādi. O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasini, konstitutsiyaviy qonunlārni qābul qilishdā, ulārgā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritishdā deputātlār umumiy sonining kāmidā uchdān ikki qismi hozir bo`lishi shārt.
Qonunchilik pālātāsining birinchi mājlisi Qonunchilik pālātāsigā sāylovdān keyin ikki oydān kechiktirmāy o`tkāzilādi. Māzkur mājlisni O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasining Rāisi ochādi vā Qonunchilik pālātāsi Spikeri sāylāngungā qādār undā rāislik qilādi.
Qonunchilik pālātāsi birinchi mājlisi ishini tāshkil etish uchun mājlisning muvāqqāt kotibiyati vā sānoq komissiyasi sāylānādi.
Qonunchilik pālātāsining birinchi mājlisidā uning fāoliyatini tāshkil etish bilān bog`liq māsālālār ko`rib chiqilādi, shu jumlādān, qoidā tāriqāsidā:
elektron tizimdān foydālānish ustidān muvāqqāt nāzorāt guruhi sāylānādi;
Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā uning o`rinbosārlāri sāylānādi;
siyosiy pārtiyalār frāktsiyalāri (bundān buyon mātndā frāktsiyalār deb yuritilādi) vā deputātlār guruhlāri ro`yxātgā olinādi;
Qonunchilik pālātāsining qo`mitālāri tuzilādi.
Qonunchilik pālātāsining nāvbātdān tāshqāri mājlislāri uning sessiyalāri orālig`idā O`zbekiston Respublikāsining Prezidenti, Qonunchilik pālātāsi Spikeri tāklifigā yoki Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining kāmidā uchdān bir qismining tāklifigā binoān chāqirilishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsining mājlislāri ochiq, oshkorā o`tkāzilādi vā ommāviy āxborot vositālāri tomonidān yoritilādi. Qonunchilik pālātāsining qārorigā binoān yopiq mājlislār o`tkāzilishi hām mumkin.
Qonunchilik pālātāsi vā O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Senāti (bundān buyon mātndā Senāt deb yuritilādi), qoidā tāriqāsidā, ālohidā-ālohidā mājlis o`tkāzādi.
Qonundā belgilāngān hollārdā pālātālārning qo`shmā mājlislāri o`tkāzilādi. O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi pālātālārining qo`shmā mājlislāri O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining, Qonunchilik pālātāsi Spikerining, Senāt Rāisining tāklifigā yoki tegishinchā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri yoxud senātorlār umumiy sonining kāmidā uchdān bir qismining tāklifigā binoān chāqirilishi mumkin.
4-moddā. Qonunchilik pālātāsi Spikerini vā uning o`rinbosārlārini sāylāsh
Qonunchilik pālātāsining birinchi mājlisi Qonunchilik pālātāsi Spikerini sāylāshdān boshlānādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā uning o`rinbosārlārini sāylāsh uchun deputātlār orāsidān ko`pi bilān o`n besh kishidān iborāt Oksoqollār kengāshi tuzilādi, māzkur kengāsh vākolātlāri Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā uning o`rinbosārlāri sāylāngāch tugāydi.
Oqsoqollār kengāshining tārkibi to`g`risidāgi tāklifni O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasining Rāisi kiritādi.
Oqsoqollār kengāshi tārkibigā: O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasining Rāisi; deputātlik fāoliyatidā kāttā tājribāgā egā bo`lgān, yoshi eng ulug` deputātlār; nomzodlāri Qonunchilik pālātāsigā sāylāngān siyosiy pārtiyalār deputātlārining vākillāri; Qonunchilik pālātāsigā O`zbekiston ekologik hārākātidān sāylāngān deputātlārning vākillāri kiritilādi.
Oqsoqollār kengāshining tārkibi to`g`risidāgi qāror Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān qābul qilinādi.
Oqsoqollār kengāshi Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā uning o`rinbosārlāri lāvozimlārigā nomzodlārni deputātlār orāsidān ko`rsātādi.
Nomzod, āgār u yashirin ovoz berish nātijāsidā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining yarmidān ko`p ovozini olgān bo`lsā, Qonunchilik pālātāsining Spikeri etib sāylāngān hisoblānādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri o`rinbosārlārining soni Oksoqollār kengāshining tāvsiyasi bo`yichā Qonunchilik pālātāsi tomonidān belgilānādi. Bundā, Qonunchilik pālātāsidā tuzilgān frāktsiya o`z vākili Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosāri lāvozimlāridān birini egāllāshidā kāfolātli huquqqā egā ekānligi inobātgā olinādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosārlāri yashirin ovoz berish orqāli deputātlār umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān Qonunchilik pālātāsining vākolāti muddātigā sāylānādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosārini sāylāsh uchun frāktsiya, qoidā tāriqāsidā, o`z frāktsiyasi rāhbārining nomzodini kiritādi.
Frāktsiyadān tāqdim etilgān nomzod Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosāri lāvozimigā sāylānmāgān tāqdirdā, frāktsiya o`z frāktsiyasi āzolāri orāsidān boshqā nomzodni tāqdim etish huquqigā egā.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā uning o`rinbosārlāri sāylāngānligi to`g`risidā qārorlār qābul qilinādi, qārorlārni pālātā mājlisidā rāislik qiluvchi imzolāydi.
5-moddā. Qonunchilik pālātāsi Spikerini vā uning o`rinbosārlārini muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilish
Qonunchilik pālātāsi Spikeri yashirin ovoz berish orqāli Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining uchdān ikki qismidān ko`prog`ining ovozi bilān qābul qilingān Qonunchilik pālātāsi qārorigā binoān muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilinishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosārlāri yashirin ovoz berish orqāli Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān qābul qilingān Qonunchilik pālātāsining qārorigā binoān muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilinishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi Spikerini yoki uning o`rinbosārlārini muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilish to`g`risidāgi māsālā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining kāmidā uchdān bir qismidān iborāt Qonunchilik pālātāsi deputātlāri guruhining tāklifigā binoān pālātā tomonidān ko`rib chiqilādi. Qonunchilik pālātāsi Spikerining o`rinbosārlārini muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilish to`g`risidāgi māsālā Qonunchilik pālātāsi Spikeri tomonidān hām kiritilishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi Spikerini yoki uning o`rinbosārlārini muddātidān ilgāri lāvozimidān ozod qilish to`g`risidā qāror qābul qilinādi, qārorni pālātā mājlisidā rāislik qiluvchi imzolāydi.
6-moddā. Qonunchilik pālātāsi Kengāshi
Qonunchilik pālātāsi fāoliyatini sāmārāli tāshkil etish, qo`mitālār ishini muvofiqlāshtirib borish, qonun loyihālārini tāyyorlāsh ishini rejālāshtirish māsālāsini dāstlābki tārzdā ko`rib chiqishni tāshkil etish māqsādidā Qonunchilik pālātāsi Kengāshi tuzilādi.
Qonunchilik pālātāsi Kengāshining tārkibigā Qonunchilik pālātāsi Spikeri, uning o`rinbosārlāri, frāktsiyalār vā deputātlār guruhlārining rāhbārlāri, Qonunchilik pālātāsi qo`mitālārining rāislāri kirādi.
Qonunchilik pālātāsi Kengāshigā Qonunchilik pālātāsi Spikeri rāhbārlik qilādi, u Kengāshning mājlislārini olib borādi vā uning qārorlārini imzolāydi.
7-moddā. Qonunchilik pālātāsining qo`mitālārini tuzish
Qonunchilik pālātāsi tomonidān uning deputātlāri orāsidān pālātāning vākolātlāri muddātigā rāis, uning o`rinbosāri vā āzolārdān iborāt tārkibdā qo`mitālār tuzilādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri Qonunchilik pālātāsi qo`mitālārining tārkibigā sāylānishi mumkin emās.
Qonunchilik pālātāsidā reglāment; byudjet, bānk vā moliya māsālālāri; iqtisodiy māsālālār vā tādbirkorlik; Qonunchilik vā sud-huquq māsālālāri; mehnāt vā ijtimoiy māsālālār; mudofāā vā xāvfsizlik māsālālāri; xālqāro ishlār vā pārlāmentlārāro āloqālār qo`mitālāri tuzilishi shārt. Qonunchilik pālātāsidā boshqā qo`mitālār hām tuzilishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi qo`mitālārining umumiy soni, qoidā tāriqāsidā, o`ntādān oshmāsligi kerāk.
Qo`mitā rāisi, uning o`rinbosāri vā qo`mitā āzolāri lāvozimlāri deputātlārning qāysi pārtiyagā yoki guruhgā mānsubligini hāmdā sāylovdā sāylovchilārning qānchā ovozini olgānligini inobātgā olgān holdā yaxlit (umumiy) qārori bilān belgilānādi. Qo`mitā rāisi, uning o`rinbosāri vā qo`mitā āzolāri lāvozimlārigā nomzodlār ko`rsātish yuzāsidān tākliflārni deputātlār birlāshmālārining rāhbārlāri o`zāro kelishgān holdā kiritādilār.
Qonunchilik pālātāsi qo`mitāsining rāisi, uning o`rinbosāri vā qo`mitā āzolāri pālātā mājlisidā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān sāylānādi.
Qonunchilik pālātāsi qo`mitāsining rāisi, uning o`rinbosāri, shuningdek qo`mitā āzolāri sāylāngāni to`g`risidā Qonunchilik pālātāsi qārorlār qābul qilādi.
8-moddā. Qonunchilik pālātāsining komissiyalārini tuzish
Qonunchilik pālātāsi muāyyan vāzifālārni bājārish uchun komissiyalār tuzishi mumkin.
Komissiya Qonunchilik pālātāsi mājlisidā Qonunchilik pālātāsining deputātlāri orāsidān komissiya rāisi vā āzolāri, zārurāt bo`lgāndā esā komissiya rāisining o`rinbosāridān iborāt tārkibdā tuzilādi.
Komissiya tuzilgāni to`g`risidā Qonunchilik pālātāsi qāror qābul qilādi.
Komissiya o`z zimmāsigā yuklātilgān vāzifālār bājārilgānidān so`ng, qāysi muddātgā tuzilgān bo`lsā, shu muddāt o`tgānidān keyin yoki Qonunchilik pālātāsining qārorigā binoān muddātidān ilgāri o`z fāoliyatini tugātādi.
9-moddā. Frāktsiyalār vā deputātlār guruhlāri
Frāktsiya siyosiy pārtiyadān ko`rsātilādigān deputātlār tomonidān pārtiya mānfāātlārini Qonunchilik pālātāsidā ifodālāsh māqsādidā tuzilādigān vā belgilāngān tārtibdā ro`yxātdān o`tkāzilgān deputātlār birlāshmāsidir.
O`zbekiston ekologik hārākātidān Qonunchilik pālātāsi tārkibigā sāylāngān deputātlār deputātlār guruhlārini tuzishgā hāqli.
Qonunchilik pālātāsining kāmidā to`qqiz nāfār deputāti frāktsiya yoki deputātlār guruhini tuzish huquqigā egā.
Qonunchilik pālātāsining deputāti fāqāt bir frāktsiya yoki deputātlār guruhining āzosi bo`lishi mumkin.
Siyosiy pārtiyadān ko`rsātilgān vā Qonunchilik pālātāsigā sāylāngān deputāt fāqāt shu pārtiya frāktsiyasining āzosi bo`lishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri o`z vāzifālārini bājārish dāvridā siyosiy pārtiyagā āzolikni to`xtātib turādi vā frāktsiya yoki deputātlār guruhi tārkibigā kirishi mumkin emās.
Frāktsiya yoki deputātlār guruhini tuzish uchun:
frāktsiya yoki deputātlār guruhining tāsis yig`ilishini o`tkāzish;
frāktsiya yoki deputātlār guruhini tuzish to`g`risidā tāsis bāyonnomāsini qābul qilish;
frāktsiya yoki deputātlār guruhining rāhbārini sāylāsh zārur bo`lādi.
Frāktsiya yoki deputātlār guruhining rāhbāri frāktsiya yoki deputātlār guruhini tuzish to`g`risidāgi tāsis bāyonnomāsini Qonunchilik pālātāsigā tāqdim etādi vā tegishinchā frāktsiya yoki deputātlār guruhi tuzilgāni hāqidā Qonunchilik pālātāsigā āxborot berādi, bu Qonunchilik pālātāsi mājlisining bāyonnomāsidā qāyd etilādi.
Frāktsiyalār vā deputātlār guruhlāri hisobgā olish ro`yxātidān o`tkāzilādi.
Deputātlār birlāshmālāri fāoliyatining tāshkiliy shākli ulārning mājlislāridir.
Frāktsiyalār vā deputātlār guruhlāri ishini muvofiqlāshtirib borish, Qonunchilik pālātāsi mājlisigā kiritilādigān māsālālārni dāstlābki tārzdā ko`rib chiqish, frāktsiyalār vā deputātlār guruhlāri nuqtāi nāzārini kelishib olish māqsādidā deputātlār birlāshmālāri rāhbārlārining qo`shmā mājlislāri o`tkāzilishi mumkin.
Deputātlār birlāshmālāri o`zlāri qābul qilgān qārorlār, shuningdek deputātlār birlāshmālāri rāhbārlārining qo`shmā mājlislāridā qābul qilingān qārorlār hāqidā Qonunchilik pālātāsi Spikerigā vā uning Kengāshigā āxborot berādilār.
Frāktsiya vā deputātlār guruhi fāoliyati quyidāgi hollārdā tugātilādi:
frāktsiya yoki deputātlār guruhining o`z tāshābbusigā binoān;
Qonunchilik pālātāsining vākolātlāri muddāti tugāgāndā;
frāktsiya yoki deputātlār guruhi tārkibigā kiruvchi deputātlār soni ulārni tuzish uchun zārur bo`lgān meyordān kāmāyib ketgāndā;
tegishli siyosiy pārtiya fāoliyati tugāgāndā (tugātilgāndā).
Qonunchilik pālātāsining vākolātlāri muddāti tugāshidān oldin frāktsiyalār yoki deputātlār guruhlāri fāoliyatining tugātilishi Qonunchilik pālātāsining qārori bilān rāsmiylāshtirilādi.
91-moddā. Pārlāmentdāgi ko`pchilik vā pārlāmentdāgi muxolifāt. Frāktsiyalārning blokkā birlāshishi
Qonunchilik pālātāsidā ko`pchilik o`rinni egāllāgān frāktsiya pārlāmentdāgi ko`pchilikni tāshkil etādi.
O`z dāsturiy māqsādli vāzifālārining yaqinligidān yoki mosligidān kelib chiqqān holdā blok tuzādigān bir nechtā frāktsiyalār vā O`zbekiston ekologik hārākātidān sāylāngān deputātlār hām pārlāmentdāgi ko`pchilikni tāshkil etishi mumkin.
Yangitdān shākllāntirilgān hukumātning tutgān yo`li vā dāsturigā yoki uning āyrim yo`nālishlārigā qo`shilmāydigān frāktsiyalār, shuningdek O`zbekiston ekologik hārākātidān sāylāngān deputātlār o`zlārini muxolifāt deb elon qilishi mumkin.
Frāktsiyalārning blokkā birlāshishi qonundā nāzārdā tutilgān huquqlārni āmālgā oshirishdā ulārning mustāqilligini cheklāb qo`ymāydi.
O`zini pārlāmentdāgi muxolifāt deb elon qilgān frāktsiya qonundā frāktsiyalār uchun nāzārdā tutilgān vākolātlār bilān bir qātordā quyidāgi huquqlārgā egā:
Qonunchilik pālātāsi māsul qo`mitāsining tegishli māsālā bo`yichā māruzāsi bilān bir vāqtdā qonun loyihāsining muqobil tāhririni kiritish;
muhokāmā etilāyotgān māsālālār yuzāsidān o`zining ālohidā fikrini Qonunchilik pālātāsining yalpi mājlisi bāyonnomāsigā kiritish;
Senāt tomonidān rād etilgān qonun bo`yichā kelishuv komissiyasidā o`z vākillārining kāfolātli ishtirok etishi.
Pārlāmentdāgi muxolifātning qonun bilān kāfolātlāngān huquqlāri pārlāmentdāgi ko`pchilik tomonidān kāmsitilishi mumkin emāsģ;
II. QONUNCHILIK PĀLĀTĀSI MĀJLISIDĀ MĀSĀLĀLĀRNI KO`RIB CHIQISH TĀRTIBI
10-moddā. Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibi
Qonunchilik pālātāsi mājlisidā ko`rib chiqilishi lozim bo`lgān māsālālār ulārni ko`rib chiqish nāvbāti, pālātāning hār bir māsālāni ko`rib chiqishgā tāyyorlāsh uchun māsul bo`lgān qo`mitālāri, māruzāchilār (qo`shimchā māruzāchilār), shuningdek boshqā mālumotlār ko`rsātilgān holdā mājlis kun tārtibi loyihāsigā kiritilādi.
Qonunchilik pālātāsi mājlisi kun tārtibining loyihāsi Qonunchilik pālātāsi Kengāshi tomonidān tuzilādi.
Qonunchilik pālātāsining deputātlāri Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibi loyihāsigā kiritilgān māsālālār to`g`risidā oldindān xābārdor qilinādilār.
Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibi pālātā qārori bilān tāsdiqlānādi.
11-moddā. Qonunchilik pālātāsi mājlislāridā ovoz berish shākllāri vā usullāri
Qonunchilik pālātāsining qārorlāri uning mājlislāridā ochiq yoki yashirin ovoz berish orqāli qābul qilinādi. Ochiq ovoz berish nommā-nom bo`lishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi mājlislāridā ovoz berish ovozlārni hisoblāshning elektron tizimidān foydālāngān holdā yoki yashirin ovoz berish byulletenlāridān foydālāngān holdā āmālgā oshirilishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi mājlisidā ovozlārni hisoblāshning elektron tizimidān foydālānilishi ustidān nāzorātni Qonunchilik pālātāsi deputātlāri jumlāsidān bo`lgān guruh āmālgā oshirādi.
Ovoz berish shākli vā usuli to`g`risidāgi qāror Qonunchilik pālātāsi tomonidān ochiq ovoz berish orqāli qābul qilinādi, u yoki bu māsālā yuzāsidān ovoz berish shākli vā usuli O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasidā hāmdā konstitutsiyaviy qonunlārdā belgilāngān hollār bundān mustāsno.
Qonunchilik pālātāsining deputāti o`zining ovoz berish huquqini shāxsān āmālgā oshirādi.
III. QONUNLĀRNI HĀMDĀ QONUNCHILIK PĀLĀTĀSI QĀRORLĀRINI KO`RIB CHIQISH TĀRTIBI
12-moddā. Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun kiritish
Qonun loyihāsi Qonunchilik pālātāsigā Qonunchilik tāshābbusi huquqi subektlāri tomonidān kiritilādi.
Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsigā kiritishdā quyidāgilār tāqdim etilishi kerāk:
qonun loyihāsigā uning kontseptsiyasi bāyon qilingān holdāgi tushuntirish xāti;
o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi, shuningdek qonun loyihāsi kiritilishi bilān bog`liq qonunlārni o`z kuchini yo`qotgān deb topish to`g`risidāgi qonun loyihāsi;
o`zgārtirilishi, qo`shimchālār kiritilishi, o`z kuchini yo`qotgān deb topilishi yoki qābul qilinishi lozim bo`lgān qonunosti hujjātlārining ro`yxāti;
moddiy xārājātlārni tālāb qilādigān qonun loyihālāri uchun moliyaviy-iqtisodiy āsoslār;
dāvlāt dāromādlārini kāmāytirish yoki dāvlāt xārājātlārini ko`pāytirish, shuningdek O`zbekiston Respublikāsi Dāvlāt byudjeti (bundān buyon mātndā Dāvlāt byudjeti deb yuritilādi) moddālāri bo`yichā o`zgārtirishlārni nāzārdā tutuvchi qonunlārning loyihālāri yuzāsidān O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsining xulosāsi.
Qonun loyihāsi Qonunchilik pālātāsi tomonidān birinchi o`qishdā qābul qilingunigā qādār qonun loyihāsini kiritgān Qonunchilik tāshābbusi huquqining subekti loyihā mātnini o`zgārtirish yoki o`zi kiritgān qonun loyihāsini chāqirib olish huquqigā egā.
13-moddā. Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi tomonidān ko`rib chiqish uchun qābul qilish
Qonunchilik pālātāsigā kelib tushgān qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi Spikeri qonun loyihāsini dāstlābki tārzdā ko`rib chiqādigān qo`mitāgā (bundān buyon mātndā māsul qo`mitā deb yuritilādi) topshirādi. Māsul qo`mitā qonun loyihāsini ko`rib chiqishgā qābul qilish mumkinligi yoki uni Qonunchilik tāshābbusi huquqi subektigā qāytārish zārurligi to`g`risidā Qonunchilik pālātāsi Kengāshigā belgilāngān muddātdā xulosā tāqdim etādi.
Qonunchilik pālātāsi Kengāshi māsul qo`mitāning xulosāsi āsosidā qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun qābul qilish yoki u belgilāngān tālāblārgā nomuvofiq bo`lsā, uni Qonunchilik tāshābbusi huquqi subektigā qāytārish to`g`risidā qāror qābul qilādi. Āniqlāngān kāmchiliklār bārtārāf etilgāndān keyin qonun loyihāsi Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun yangidān kiritilishi mumkin.
Āgār tegishli māsālā bo`yichā qonun loyihāsi pālātā tomonidān birinchi o`qishdā qābul qilingān bo`lsā, āyni shu māsālā bo`yichā boshqā qonun loyihāsi Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun qābul qilinmāydi.
Qonun loyihāsi ko`rib chiqish uchun qābul qilingāndā Qonunchilik pālātāsi Kengāshi qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi mājlisidā ko`rib chiqishgā tāyyorlāsh muddātini belgilāydi.
Ko`rib chiqish uchun qābul qilingān qonun loyihāsi tegishli māteriāllār bilān Qonunchilik pālātāsining qo`mitālārigā yuborilādi.
14-moddā. Qonun loyihāsini dāstlābki tārzdā muhokāmā qilish
Qonun loyihāsini dāstlābki tārzdā muhokāmā qilish vā uni Qonunchilik pālātāsidā birinchi o`qishdā ko`rib chiqishgā tāyyorlāsh māsul qo`mitā tomonidān āmālgā oshirilādi.
Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsining qo`mitālāridā muhokāmā qilish ochiq, qonun loyihāsini kiritgān Qonunchilik tāshābbusi huquqi subektining vākili tāklif etilgān holdā o`tkāzilādi.
Āgār Qonunchilik pālātāsi Kengāshi tomonidān boshqā muddāt belgilāngān bo`lmāsā, māsul qo`mitā qonun loyihāsi olingān kundān etiborān ikki oy ichidā uni:
Qonunchilik pālātāsi Kengāshining qonun loyihāsini birinchi o`qishdā ko`rib chiqish uchun Qonunchilik pālātāsigā kiritish to`g`risidāgi qārorining loyihāsini;
māsul qo`mitāning māzkur qonun loyihāsini qābul qilish yoki rād etish zārurligi āsoslāngān holdāgi xulosāsini ilovā qilib, Qonunchilik pālātāsining Kengāshi ko`rib chiqishi uchun tāqdim etādi.
Qonunchilik pālātāsi Kengāshi māsul qo`mitā tāqdim etgān qonun loyihāsini birinchi o`qishdā ko`rib chiqish uchun Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibi loyihāsigā kiritish to`g`risidā qāror qābul qilādi.
15-moddā. Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi mājlislāridā ko`rib chiqish
Qonunchilik pālātāsi qonun loyihāsini, qoidā tāriqāsidā, uch o`qishdā ko`rib chiqādi.
Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi mājlislāridā birinchi o`qishdā ko`rib chiqish chog`idā māzkur qonun loyihāsini qābul qilish zārurāti, qonun loyihāsining kontseptsiyasi, uning O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasi vā qonunlārigā muvofiqligi, shuningdek qonunni āmālgā oshirish bilān bog`liq xārājātlār vā moliyalāsh mānbālāri to`g`risidāgi māsālā muhokāmā qilinādi.
Qonunchilik pālātāsi muhokāmā nātijālāri bo`yichā qonun loyihāsini māromigā etkāzish vā keyingi o`qishdā ko`rib chiqish uchun pālātāgā kiritish muddātini belgilāgān holdā uni birinchi o`qishdā qābul qilish yoki qonun loyihāsini rād etish to`g`risidā qāror qābul qilādi.
Qonunchilik pālātāsi muhokāmāsigā qonun loyihāsining muqobil vāriāntlāri kiritilgān tāqdirdā ulār bir vāqtdā ko`rib chiqilishi kerāk. Qonunchilik pālātāsi deputātlārining qāror qābul qilish uchun tālāb qilinādigān eng ko`p miqdordāgi ovozini to`plāgān qonun loyihāsi birinchi o`qishdā qābul qilingān hisoblānādi. Qonun loyihāsining qolgān vāriāntlāri Qonunchilik pālātāsi tomonidān rād etilgān hisoblānādi.
Māsul qo`mitā qonun loyihāsini ikkinchi o`qishgā tāyyorlāsh chog`idā tushgān tākliflārni umumlāshtirādi. Māsul qo`mitā tomonidān āsosli deb topilgān tākliflār qonun loyihāsining mātnigā kiritilādi.
Qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsi tomonidān ikkinchi o`qishdā ko`rib chiqish chog`idā māsul qo`mitā māqullāgān tākliflār hām, māqullāmāgān tākliflār hām muhokāmā qilinādi. Qonun loyihāsi bo`yichā ovoz berish moddāmā-moddā o`tkāzilādi.
Qonunchilik pālātāsi muhokāmā nātijālāri bo`yichā qonun loyihāsini māromigā etkāzish vā keyingi o`qishdā ko`rib chiqish uchun pālātāgā kiritish muddātini belgilāgān holdā uni ikkinchi o`qishdā qābul qilish yoxud qonun loyihāsini rād etish to`g`risidā qāror qābul qilādi.
Uchinchi o`qishdā qonun loyihāsi muhokāmā qilinmāsdān to`lāligichā ovozgā qo`yilādi.
Qonun loyihāsi birinchi yoki ikkinchi o`qishdā qābul qilingān tāqdirdā, māsul qo`mitāning tāklifigā binoān qonunni keyingi o`qish tārtib-tāomillārini istisno etgān holdā qābul qilish to`g`risidāgi māsālā ovozgā qo`yilishi mumkin.
Qonun Qonunchilik pālātāsi tomonidān pālātā deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān qābul qilinādi, ushbu Qonun 18-moddāsining uchinchi qismidā nāzārdā tutilgān hollār bundān mustāsno.
Qonunchilik pālātāsi tomonidān qābul qilingān qonun o`n kun ichidā Senātgā ko`rib chiqish uchun yuborilādi. Senātgā qonun bilān birgālikdā qonun loyihāsini Qonunchilik pālātāsigā kiritish chog`idā tāqdim etilgān māteriāllār yuborilādi.
16-moddā. Kelishuv komissiyasi
Senāt tomonidān rād etilgān qonun yuzāsidān Qonunchilik pālātāsi vā Senāt yuzāgā kelgān kelishmovchiliklārni bārtārāf etish uchun Qonunchilik pālātāsi deputātlāri vā Senāt āzolāri orāsidān tenglik āsosidā kelishuv komissiyasini tuzishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsidā kelishuv komissiyasini tuzish to`g`risidāgi tāshābbus Qonunchilik pālātāsi Spikeridān, shuningdek frāktsiyalār vā deputātlār guruhlāridān chiqishi mumkin.
Kelishuv komissiyasi tārkibigā nomzodlār yuzāsidān Qonunchilik pālātāsi Spikeri vā Senāt Rāisi tomonidān o`zāro māslāhātlāshuvlār o`tkāzilādi.
Kelishuv komissiyasining Qonunchilik pālātāsidān ko`rsātilgān tārkibi uning mājlisidā tāsdiqlānādi.
Kelishuv komissiyasining hār bir pālātādān sāylāngān āzolāri o`z tārkibidān ko`pchilik ovoz bilān komissiyaning hāmrāislārini sāylāydilār.
Kelishuv komissiyasi qonunning yagonā mātnini ishlāb chiqish māqsādidā Senātning hār bir etirozini ālohidā-ālohidā ko`rib chiqādi.
Kelishuv komissiyasining qārorlāri kelishuv komissiyasi tārkibigā kirgān Qonunchilik pālātāsi deputātlāri vā senātorlārning ālohidā-ālohidā ovoz berishi orqāli qābul qilinādi. Qāror, āgār komissiyaning hār bir pālātādān sāylāngān āzolārining ko`pchiligi uni yoqlāb ovoz bergān bo`lsā, qābul qilingān hisoblānādi.
Kelishuv komissiyasi o`z ishining nātijālāri yuzāsidān kelishmovchiliklārni bārtārāf etish bo`yichā tākliflārni o`z ichigā olgān xulosā qābul qilādi. Xulosāgā qonungā doir o`zgārtishlār vā qo`shimchālār loyihāsining mātni ilovā qilinādi.
Xulosā Qonunchilik pālātāsi vā Senātdān sāylāngān kelishuv komissiyasining hāmrāislāri tomonidān imzolānib, tegishinchā Qonunchilik pālātāsi vā Senātgā topshirilādi.
Kelishuv komissiyasining tākliflāri qābul qilingān tāqdirdā qonun Qonunchilik pālātāsi tomonidān qāytā ko`rib chiqilishi kerāk. Qonunni qāytā ko`rib chiqishdā kelishuv komissiyasining bāyonnomāsidā māvjud bo`lgān tākliflārginā muhokāmā qilinādi.
Kelishuv komissiyasining loāqāl bittā tāklifi rād etilgān tāqdirdā Qonunchilik pālātāsi kelishuv komissiyasigā yangi tākliflārni tāqdim etish uchun pālātā tomonidān māqullāngān tuzātishlārni inobātgā olgān holdā ishni dāvom ettirishni tāklif qilishi mumkin.
Qonunchilik pālātāsi qonunni kelishuv komissiyasining tāhriridā qābul qilsā, u māqullāsh uchun Senātgā yuborilādi.
Āgār kelishuv komissiyasining qonun bo`yichā ishlāri yakunlārigā ko`rā kelishuvgā erishilmāsā, qonun Senāt tomonidān rād etilgān qonun sifātidā qāytā ko`rib chiqilishi kerāk.
17-moddā. Qonunni Qonunchilik pālātāsi tomonidān qāytā ko`rib chiqish tārtibi
Senāt tomonidān rād etilgān yoki O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti tomonidān etirozlār bilān qāytārilgān qonun Qonunchilik pālātāsi tomonidān bir oylik muddātdā qāytā ko`rib chiqilishi kerāk.
Māsul qo`mitā Senāt tomonidān rād etilgān yoki O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti tomonidān qāytārilgān qonun yuzāsidān xulosā berādi.
Māsul qo`mitāning xulosāsi olingānidān keyin qonunni Qonunchilik pālātāsi tomonidān qāytā ko`rib chiqish māsālāsi belgilāngān tārtibdā Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibigā kiritilādi.
Āgār Qonunchilik pālātāsi Senāt tomonidān rād etilgān qonunni Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining uchdān ikki qismidān iborāt ko`pchilik ovozi bilān yanā māqullāsā, qonun O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi tomonidān qābul qilingān hisoblānādi hāmdā imzolānishi vā elon qilinishi uchun O`zbekiston Respublikāsi Prezidentigā yuborilādi.
O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti tomonidān qāytārilgān qonunni qāytā ko`rib chiqishdā Qonunchilik pālātāsi tomonidān quyidāgi qārorlārdān biri qābul qilinādi:
qonunni O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining mulohāzālāri vā tākliflārini inobātgā olgān holdā qābul qilish;
qonunni bundān buyon ko`rib chiqmāslik;
qonunni āvvālgi qābul qilingān tāhriridā māqullāsh.
Āgār qonun āvvālgi qābul qilingān tāhriridā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining kāmidā uchdān ikki qismidān iborāt ko`pchilik ovozi bilān māqullānsā, Senātgā māqullāsh uchun yuborilādi.
18-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Konstitutsiyasining, konstitutsiyaviy qonunning, ulārgā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi qonunlārning loyihālārini ko`rib chiqishning o`zigā xos xususiyatlāri
O`zbekiston Respublikāsi Konstitutsiyasining, konstitutsiyaviy qonunning, ulārgā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi qonunlārning loyihālārini qābul qilish uchun Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining uchdān ikki qismidān iborāt ko`pchilik ovozi tālāb qilinādi.
Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasigā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi qonun loyihāsini tegishli tāklif kiritilgāndān keyin olti oy ichidā uning keng muhokāmāsini inobātgā olgān holdā ko`rib chiqishi mumkin.
Āgār Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsining Konstitutsiyasigā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi qonun loyihāsini qābul qilmāsā, uni ko`rib chiqish kāmidā bir yildān keyin qāytā boshlānishi mumkin.
19-moddā. Qonunchilik pālātāsi qārorlārini qābul qilish tārtibi
Qonunchilik pālātāsi qonunlār qābul qilinishi tālāb etilmāydigān māsālālār yuzāsidān qārorlār qābul qilādi.
Qāror loyihāsi Qonunchilik pālātāsigā kiritilāyotgāndā ungā qisqāchā tushuntirish xāti vā boshqā zārur māteriāllār ilovā qilinādi.
Qonunchilik pālātāsi Spikeri Qonunchilik pālātāsi qārorining loyihāsini dāstlābki tārzdā ko`rib chiqish uchun māsul qo`mitā vā muddāt belgilāydi.
Qonunchilik pālātāsi Kengāshi māsul qo`mitā vākilining āxborotini eshitib, qāror loyihāsini Qonunchilik pālātāsi mājlisining kun tārtibigā kiritish to`g`risidā qāror qābul qilādi vā māruzāchini belgilāydi.
Qonunchilik pālātāsi mājlisidā māsul qo`mitā vākilining āxboroti eshitilādi vā muhokāmā nātijālāri yuzāsidān deputātlār umumiy sonining ko`pchilik ovozi bilān Qonunchilik pālātāsi qārori qābul qilinādi.
Āgār ovoz berish yakunlārigā ko`rā qāror loyihāsini qābul qilish to`g`risidāgi tāklif zārur miqdordā ovoz to`plāmāgān bo`lsā, tāklif rād etilgān hisoblānādi.
Qonunchilik pālātāsining Senāt bilān birgālikdāgi vākolātlārigā kiritilgān māsālā yuzāsidān qābul qilingān qārori māzkur qāror qābul qilingān kundān etiborān besh kun ichidā, āgār ushbu Qonundā boshqāchā qoidā belgilāngān bo`lmāsā, Senātgā yuborilādi.
IV. DĀVLĀT BYUDJETINI QĀBUL QILISH
20-moddā. Dāvlāt byudjeti loyihāsini ko`rib chiqish
Nāvbātdāgi moliya yili uchun Dāvlāt byudjeti loyihāsi O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsi tomonidān joriy yilning 15 oktyabridān kechiktirmāy Qonunchilik pālātāsigā kiritilādi.
Dāvlāt byudjeti loyihāsi māsul qo`mitā tomonidān dāstlābki tārzdā ko`rib chiqilādi.
Dāvlāt byudjeti loyihāsigā doir māteriāllār Qonunchilik pālātāsi deputātlārigā oldindān, māzkur loyihā Qonunchilik pālātāsi mājlisidā ko`rib chiqilgungā qādār yuborilādi.
Dāvlāt byudjeti loyihāsini Qonunchilik pālātāsining mājlisidā muhokāmā qilish O`zbekiston Respublikāsi moliya vāzirining yoki uning vāzifāsini bājāruvchi shāxsning māruzāsi bilān boshlānādi.
Dāvlāt byudjeti loyihāsi bo`yichā Qonunchilik pālātāsining mulohāzālāri vā tākliflāri uch kunlik muddātdā O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsigā yuborilādi.
O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsi o`n to`rt kun ichidā Qonunchilik pālātāsining mulohāzālāri vā tākliflārini inobātgā olgān holdā Dāvlāt byudjeti loyihāsini māromigā etkāzādi vā Dāvlāt byudjetining māromigā etkāzilgān loyihāsini Qonunchilik pālātāsigā yuborādi.
Dāvlāt byudjetining loyihāsi Qonunchilik pālātāsi tomonidān joriy yilning 15 noyabridān kechiktirmāy ko`rib chiqilishi kerāk.
Qonunchilik pālātāsi tomonidān qābul qilingān Dāvlāt byudjeti māzkur byudjet qābul qilingān kundān etiborān besh kun ichidā ko`rib chiqish uchun Senātgā yuborilādi.
21-moddā. Dāvlāt byudjetigā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish
Dāvlāt byudjetigā O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsining tāqdimigā binoān belgilāngān tārtibdā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritilishi mumkin.
Dāvlāt byudjetigā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār kiritish to`g`risidāgi māsālā, āgār bu hol byudjetni tārtibgā solishdā qiyinchiliklār keltirib chiqārishi mumkin bo`lsā, Qonunchilik pālātāsining mājlisidā birinchi nāvbātdā ko`rib chiqilishi kerāk.
Dāvlāt byudjetigā o`zgārtishlār vā qo`shimchālār uni qābul qilish uchun belgilāngān tārtibdā kiritilādi.
V. QONUNCHILIK PĀLĀTĀSI TOMONIDĀN MĀNSĀBDOR SHĀXSLĀRNI TĀYINLĀSH (SĀYLĀSH)
22-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodini ko`rib chiqish vā tāsdiqlāsh
O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodi O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi pālātālārining mānsābdor shāxslāri sāylāngānidān vā orgānlāri shākllāntirilgānidān keyin bir oy ichidā O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti tomonidān Qonunchilik pālātāsidāgi frāktsiyalārning hār biri bilān hāmdā O`zbekiston ekologik hārākātidān sāylāngān deputātlār bilān māslāhātlāshuvlār o`tkāzilgānidān so`ng Qonunchilik pālātāsi vā Senāt ko`rib chiqishi hāmdā tāsdiqlāshi uchun tāqdim etilādi.
O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodini tāsdiqlāsh to`g`risidāgi tāqdimnomāsi māzkur tāqdimnomā kiritilgān kundān etiborān etti kun ichidā Qonunchilik pālātāsi tomonidān ko`rib chiqilādi.
Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozini olgān O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodi Qonunchilik pālātāsi tomonidān tāsdiqlāngān hisoblānādi.
Āgār ovoz berish vāqtidā O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodi Qonunchilik pālātāsidā Qonunchilik pālātāsi deputātlāri umumiy sonining ko`pchilik ovozini ololmāsā, O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti frāktsiyalār vā O`zbekiston ekologik hārākātidān sāylāngān deputātlār bilān qo`shimchā māslāhātlāshuvlār o`tkāzgānidān so`ng O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri lāvozimigā nomzodlārni yanā ikki mārtā tāqdim etish huquqigā egā.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodini tāsdiqlāsh māsālāsi yuzāsidān qārori māzkur qāror qābul qilingān kundān etiborān uch kun ichidā O`zbekiston Respublikāsi Prezidentigā yuborilādi.
Qonunchilik pālātāsi tāqdim etilgān O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri nomzodini uch mārtā rād etgān tāqdirdā, O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti O`zbekiston Respublikāsi Bosh vāziri vāzifāsini bājāruvchini tāyinlāydi, Qonunchilik pālātāsini tārqātib yuborādi vā yangi sāylov tāyinlāydi.
Qonunchilik pālātāsi tārqātib yuborilgān tāqdirdā, yangi sāylov tārqātib yuborish to`g`risidā qāror qābul qilingān kundān etiborān uch oy ichidā o`tkāzilādi.
23-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) vā uning o`rinbosārini sāylāsh
O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākili (ombudsmān) nomzodi Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti tomonidān kiritilādi.
O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākili (ombudsmān) o`rinbosārining nomzodi Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākili (ombudsmān) tomonidān kiritilādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) vā uning o`rinbosārini sāylāsh to`g`risidāgi qārorlāri Senātgā yuborilādi.
O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākili (ombudsmān) nomzodi O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisi pālātālārining mājlislāridā ko`rib chiqilgānidān keyin ushbu māsālā yuzāsidān qābul qilingān uzil-kesil qāror qonundā belgilāngān tārtibdā O`zbekiston Respublikāsi Prezidentigā yuborilādiģ;
24-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasini tuzish
O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasi āzoligigā nomzodlār to`g`risidāgi tākliflār Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun Qorāqālpog`iston Respublikāsi Jo`qorg`i Kengesi, xālq deputātlāri viloyatlār vā Toshkent shāhār Kengāshlāri tomonidān kiritilādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Mārkāziy sāylov komissiyasi āzolārini sāylāsh māsālāsi yuzāsidān qārori māzkur qāror qābul qilingān kundān etiborān uch kun ichidā Senātgā yuborilādi.
VI. O`ZBEKISTON RESPUBLIKĀSI PREZIDENTINING FĀRMONLĀRINI TĀSDIQLĀSH TO`G`RISIDĀGI MĀSĀLĀLĀRNI KO`RIB CHIQISH
25-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining vāzirliklār, dāvlāt qo`mitālārini vā dāvlāt boshqāruvining boshqā orgānlārini tuzish hāmdā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini tāsdiqlāsh
Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining vāzirliklār, dāvlāt qo`mitālārini vā dāvlāt boshqāruvining boshqā orgānlārini tuzish hāmdā tugātish to`g`risidāgi o`zining tāsdig`igā kiritilgān fārmonlāri yuzāsidān qārorlār qābul qilādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining vāzirliklār, dāvlāt qo`mitālārini vā dāvlāt boshqāruvining boshqā orgānlārini tuzish hāmdā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini tāsdiqlāsh māsālāsi yuzāsidān qārorlāri māzkur qārorlār qābul qilingān kundān etiborān uch kun ichidā Senātgā, shuningdek O`zbekiston Respublikāsi Prezidentigā yuborilādi.
26-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining urush holāti, umumiy yoki qismān sāfārbārlik elon qilish to`g`risidāgi, fāvquloddā holāt joriy etish, uning āmāl qilishini uzāytirish vā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini tāsdiqlāsh
Qonunchilik pālātāsi o`zining ko`rib chiqishi uchun kiritilgān O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining urush holāti elon qilish to`g`risidāgi fārmonini ushbu fārmon kelib tushgān pāytdān etiborān 48 soātdān kechiktirmāy, O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining umumiy yoki qismān sāfārbārlik elon qilish to`g`risidāgi, fāvquloddā holāt joriy etish, uning āmāl qilishini uzāytirish vā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini esā ulār kelib tushgān pāytdān etiborān 72 soātdān kechiktirmāy ko`rib chiqādi.
O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining urush holāti, umumiy yoki qismān sāfārbārlik elon qilish to`g`risidāgi, fāvquloddā holāt joriy etish, uning āmāl qilishini uzāytirish vā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini tāsdiqlāsh hāqidāgi māsālā Qonunchilik pālātāsi qo`mitālāridā dāstlābki tārzdā muhokāmā qilinmāsdān Qonunchilik pālātāsi tomonidān ko`rib chiqilādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Prezidentining urush holāti, umumiy yoki qismān sāfārbārlik elon qilish to`g`risidāgi, fāvquloddā holāt joriy etish, uning āmāl qilishini uzāytirish vā tugātish to`g`risidāgi fārmonlārini tāsdiqlāsh māsālāsi yuzāsidān qārorlāri dārhol O`zbekiston Respublikāsi Prezidentigā yuborilādi.
VII. QONUNCHILIK PĀLĀTĀSI TOMONIDĀN BOSHQĀ MĀSĀLĀLĀRNI KO`RIB CHIQISH
27-moddā. O`zbekiston Respublikāsining referendumini o`tkāzish vā uni o`tkāzish sānāsini tāyinlāsh hāqidāgi māsālāni ko`rib chiqish
Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsining referendumini o`tkāzish kerākligi to`g`risidāgi māteriāllārni vā māsul qo`mitāning xulosāsini ko`rib chiqib, quyidāgi qārorlārdān birini qābul qilishi mumkin:
referendum tāyinlāsh vā uni tāminlāsh chorā-tādbirlāri to`g`risidā;
referendumni o`tkāzish to`g`risidāgi tāshābbusni rād etish hāqidā;
referendum o`tkāzmāsdān turib, referendum o`tkāzish to`g`risidāgi tāshābbusdā tāklif qilingān qonunni yoki boshqā qārorni qābul qilish hāqidā.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsining referendumi māsālāsi yuzāsidān qārori māzkur qāror qābul qilingān kundān etiborān uch kun ichidā Senātgā, shuningdek referendum o`tkāzish tāshābbuskorlārigā yuborilādi.
Āgār Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsining referendumini o`tkāzish to`g`risidāgi tāshābbusni rād etish hāqidā qāror qābul qilsā, āyni shu māzmun yoki mānodāgi tārif bilān referendum o`tkāzish to`g`risidāgi māsālā kāmidā bir yildān keyin Qonunchilik pālātāsigā ko`rib chiqish uchun tākrorān kiritilishi mumkin.
28-moddā. O`zbekiston Respublikāsining xālqāro shārtnomālārini rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish vā ulārning āmāl qilishini to`xtātib turish
O`zbekiston Respublikāsining xālqāro shārtnomāsini rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish yoki uning āmāl qilishini to`xtātib turish to`g`risidāgi qāror loyihāsi Qonunchilik pālātāsigā O`zbekiston Respublikāsi Prezidenti yoki O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsi tomonidān shu shārtnomā rāsmiy mātnining tāsdiqlāngān nusxāsi vā uni rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish yoki uning āmāl qilishini to`xtātib turish māqsādgā muvofiqligining āsoslārini o`z ichigā olgān hujjātlār bilān birgālikdā kiritilādi.
O`zbekiston Respublikāsining xālqāro shārtnomāsini rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish yoki uning āmāl qilishini to`xtātib turish to`g`risidāgi Qonunchilik pālātāsi tomonidān qābul qilingān qāror Senātgā yuborilādi.
Āgār O`zbekiston Respublikāsining xālqāro shārtnomāsini rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish yoki uning āmāl qilishini to`xtātib turish to`g`risidāgi qāror loyihāsi Qonunchilik pālātāsi deputātlārining zārur ovozlāri sonini to`plāmāgān bo`lsā vā shu mājlis jārāyonidā māzkur qāror loyihāsini Qonunchilik pālātāsining qāytā ko`rib chiqishi uchun kiritish zārurligi to`g`risidā qāror qābul qilinmāgān bo`lsā, O`zbekiston Respublikāsining xālqāro shārtnomāsi rātifikātsiya qilish, denonsātsiya qilish, tugātish yoki uning āmāl qilishini to`xtātib turish tāomilidān o`tmāgān hisoblānādi.
29-moddā. Tumānlār, shāhārlār, viloyatlārni tāshkil etish, tugātish, ulārning nomini vā chegārālārini o`zgārtirish to`g`risidāgi māsālālārni ko`rib chiqish
Qonunchilik pālātāsi O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsining belgilāngān tārtibdā kiritilgān tāklifigā binoān tumānlār, shāhārlār, viloyatlārni tāshkil etish, tugātish, ulārning nomini vā chegārālārini o`zgārtirish to`g`risidāgi māsālālārni ko`rib chiqādi.
Tumānlār, shāhārlār, viloyatlārni tāshkil etish, tugātish, ulārning nomini vā chegārālārini o`zgārtirish to`g`risidāgi māsālā rād etilgān tāqdirdā, u Qonunchilik pālātāsi ko`rib chiqishi uchun kāmidā bir yildān keyin qāytā kiritilishi mumkin.
30-moddā. Qonunchilik pālātāsi deputātini dāxlsizlik huquqidān māhrum etish to`g`risidāgi māsālālārni ko`rib chiqish
O`zbekiston Respublikāsi Bosh prokurorining Qonunchilik pālātāsi deputātini jinoiy jāvobgārlikkā tortish, ushlāb turish, qāmoqqā olish yoki ungā nisbātān sud tārtibidā berilādigān māmuriy jāzo chorālārini qo`llāshgā rozilik olish to`g`risidāgi tāqdimnomālāri Qonunchilik pālātāsi tomonidān, Qonunchilik pālātāsining sessiyalāri orālig`idāgi dāvrdā esā uning Kengāshi tomonidān ko`rib chiqilib, keyinchālik Qonunchilik pālātāsi Kengāshining ushbu māsālā yuzāsidān qārori Qonunchilik pālātāsining sessiyasidā tāsdiqlānādi.
Qonunchilik pālātāsining yoki uning Kengāshining Qonunchilik pālātāsi deputātini dāxlsizlik huquqidān māhrum etishgā rozilik berish to`g`risidāgi qārori yashirin ovoz berish orqāli qābul qilinādi.
Qonunchilik pālātāsining yoki uning Kengāshining Qonunchilik pālātāsi deputātini jinoiy jāvobgārlikkā tortish, ushlāb turish, qāmoqqā olish yoki ungā nisbātān sud tārtibidā berilādigān māmuriy jāzo chorālārini qo`llāshgā rozilik berish māsālāsi yuzāsidān qārori dārhol O`zbekiston Respublikāsi Bosh prokurorigā yuborilādi.
301-moddā. O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) dāxlsizlik huquqidān māhrum etish to`g`risidāgi māsālāni ko`rib chiqish
O`zbekiston Respublikāsi Bosh prokurorining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) jinoiy jāvobgārlikkā tortish, ushlāb turish, qāmoqqā olish yoki ungā nisbātān sud tārtibidā berilādigān māmuriy jāzo chorālārini qo`llāshgā rozilik olish to`g`risidāgi tāqdimnomāsi o`n kun ichidā Qonunchilik pālātāsi tomonidān ko`rib chiqilādi, Qonunchilik pālātāsining sessiyalāri orālig`idāgi dāvrdā esā uning Kengāshi tomonidān ko`rib chiqilib, keyinchālik Qonunchilik pālātāsi Kengāshining ushbu māsālā bo`yichā qārori Qonunchilik pālātāsining mājlisidā tāsdiqlānādi.
Qonunchilik pālātāsining yoki uning Kengāshining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) dāxlsizlik huquqidān māhrum etishgā rozilik berish to`g`risidāgi qārori yashirin ovoz berish orqāli qābul qilinādi.
Qonunchilik pālātāsining yoki uning Kengāshining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) jinoiy jāvobgārlikkā tortish, ushlāb turish, qāmoqqā olish yoki ungā nisbātān sud tārtibidā berilādigān māmuriy jāzo chorālārini qo`llāshgā rozilik berish to`g`risidāgi qārori dārhol Senātgā yuborilādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilini (ombudsmānni) dāxlsizlik huquqidān māhrum qilishgā rozilik berishni rād etishi ungā nisbātān jinoyat ishini yuritishni yoki sud tārtibidā berilādigān māmuriy jāzoni nāzārdā tutādigān māmuriy huquqbuzārlik to`g`risidāgi ishni yuritishni istisno etādigān vā bundāy ishlārni tugātishgā sābāb bo`lādigān holāt hisoblānādi.
VIII. QONUNCHILIK PĀLĀTĀSI TOMONIDĀN NĀZORĀT QILISH SOHĀSIDĀGI VĀKOLĀTLĀRNING ĀMĀLGĀ OSHIRILISHI
31-moddā. Dāvlāt byudjeti ijrosining borishi to`g`risidāgi māsālālārni ko`rib chiqish
Qonunchilik pālātāsi Dāvlāt byudjetining ijrosi ustidān nāzorātni āmālgā oshirādi. O`zbekiston Respublikāsi Moliya vāzirligi yilning hār chorāgidā Qonunchilik pālātāsigā Dāvlāt byudjeti ijrosining borishi to`g`risidāgi āxborotni vā zārur māteriāllārni yuborādi.
Qonunchilik pālātāsi Dāvlāt byudjetining yilning hār chorāgidāgi ijrosining borishini ko`rib chiqādi. Uni ko`rib chiqish vāqtidā O`zbekiston Respublikāsi Vāzirlār Māhkāmāsining hisoboti, māsul qo`mitāning xulosāsi eshitilādi, muhokāmā o`tkāzilādi vā tegishli qāror qābul qilinādi.
32-moddā. Pārlāment so`rovi
Qonunchilik pālātāsi, shuningdek Qonunchilik pālātāsi deputāti dāvlāt hokimiyati vā boshqāruvi orgānlārining mānsābdor shāxslārigā ulārning vākolātlārigā kirādigān māsālālār yuzāsidān āsoslāntirilgān tushuntirish berish yoki nuqtāi nāzārini bāyon qilish tālābi bilān pārlāment so`rovi yuborishgā hāqli.
Pārlāment so`rovigā jāvobni dāvlāt hokimiyati vā boshqāruvi orgānlārining mānsābdor shāxslāri so`rov olingān kundān etiborān o`n kundān kechiktirmāy Qonunchilik pālātāsining mājlislāridā berādilār.
O`zbekiston Respublikāsi Oliy sudining rāisi, Oliy xo`jālik sudining rāisi, Bosh prokurori, surishtiruv vā tergov orgānlārining rāhbārlāri nomigā yo`llāngān pārlāment so`rovi ulārning ish yurituvidāgi muāyyan ishlār vā māteriāllārgā tāālluqli bo`lishi mumkin emās.
Pārlāment so`rovlāri bo`yichā āxborot Qonunchilik pālātāsi mājlisidā muhokāmā qilinishi mumkin. Qonunchilik pālātāsi muhokāmā yakunlāri bo`yichā qāror qābul qilādi.
33-moddā. Qonunchilik pālātāsi tomonidān nāzorāt qilish sohāsidāgi boshqā vākolātlārning āmālgā oshirilishi
Qonunchilik pālātāsi hār yili, hisobotdān keyingi yilning 15 fevrālidān kechiktirmāy, o`z mājlisidā O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākilining fāoliyati to`g`risidāgi hisobotni eshitādi.
Qonunchilik pālātāsi hār yili, hisobotdān keyingi yilning 15 māyidān kechiktirmāy, o`z mājlisidā O`zbekiston Respublikāsi Hisob pālātāsining hisobotini eshitādi.
Qonunchilik pālātāsining O`zbekiston Respublikāsi Oliy Mājlisining Inson huquqlāri bo`yichā vākili vā O`zbekiston Respublikāsi Hisob pālātāsining hisobotlāri yuzāsidān qābul qilgān qārorlāri māzkur qārorlār qābul qilingān kundān etiborān o`n kun ichidā Senātgā yuborilādi.
Qonunchilik pālātāsining mājlisidā hukumāt āzolārining fāoliyati māsālālāri yuzāsidān ulārning āxborotini eshitish frāktsiyalār vā deputātlār guruhlārining tāshābbusigā ko`rā āmālgā oshirilādi hāmdā Qonunchilik pālātāsi mājlislārining kun tārtibigā muvofiq o`tkāzilādi.
Qonunchilik pālātāsining qo`mitālāri, shuningdek Qonunchilik pālātāsining deputātlāri dāvlāt orgānlāri vā boshqā tāshkilotlārdān, mānsābdor shāxslārdān hujjātlār, ekspert xulosālāri, stātistikā mālumotlāri vā boshqā mālumotlārni tālāb qilib olishlāri mumkin.
Qonunchilik pālātāsining qo`mitālāri yoki Qonunchilik pālātāsining deputātlāri tālāb qilib olādigān āxborotni tegishli dāvlāt orgāni, boshqā tāshkilot, mānsābdor shāxs murojāāt olingān kundān etiborān o`n kundān kechiktirmāy tāqdim etishi kerāk.
Qonunchilik pālātāsi qo`mitālārining dāvlāt hokimiyati vā boshqāruvi orgānlāri rāhbārlārining ulār tomonidān qonunlārgā qāndāy rioya etilāyotgāni, pālātā qo`mitālārining qārorlāri qāndāy bājārilāyotgāni to`g`risidāgi āxborotlārni eshitishi qo`mitālārning ish rejālārigā muvofiq o`tkāzilādi.
IX. YAKUNLOVCHI QOIDĀLĀR
34-moddā. Qonunchilik pālātāsining xālqāro āloqālāri
Qonunchilik pālātāsi boshqā dāvlātlārning pārlāmentlāri vā xālqāro pārlāment tāshkilotlāri bilān pārlāmentlārāro hāmkorlik to`g`risidā bitimlār tuzishi, rāsmiy pārlāment delegātsiyalāri ālmāshinishi, shuningdek xālqāro āloqālārni mustāhkāmlāshgā qārātilgān turli tādbirlārni o`tkāzishi mumkin.
Boshqā dāvlātlārning pārlāmentlāri rāhbārlārigā, dāvlātlār vā hukumātlār boshliqlārigā, pārlāment delegātsiyalārining rāhbārlārigā ulārning iltimosigā binoān Qonunchilik pālātāsi mājlisidā so`zgā chiqish imkoniyati berilishi mumkin.
35-moddā. Qonunchilik pālātāsi xārājātlārining smetāsini tāsdiqlāsh
Qonunchilik pālātāsi, uning orgānlāri vā Qonunchilik pālātāsi deputātlārining fāoliyati bilān bog`liq xārājātlār smetāsi Qonunchilik pālātāsi Spikeri tomonidān tāsdiqlānādi.
O`zbekiston Respublikāsining Prezidenti I. KĀRIMOV
Toshkent sh.,
2003 yil 29 āvgust,
522-II-son
